Roma dzīvie tilti ar Latvijas sabiedrību
Pavisam nesen Rīgā notika pieredzes apmaiņas
seminārs romu pārstāvjiem, kurā tika apkopota pieredze, iepazīstināti
pašvaldības pārstāvji un speciālisti ar mediācijas
darbības sasniegumiem un rezultātiem, un veikumiem, romu mediatoriem pildot
amata pienākumus Latvijas pilsētās – Valmierā, Ventspilī, Jelgavā, Dobelē un
Rīgā. Dzīvie tilti un starpnieki, tādus apzīmējumus saista unikālos,
spēcīgās personības, plaša nozaru jomas pārzinošus roma mediatorus.
Pēc Sanitas Rancāne-Delekolē, Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta
direktores uzrunas varēja sākt apspriest romu mediatoru darba pieredzi un
sasniegtos rezultātus, kā arī, izvērtējot romu mediatoru un pavadību iestāžu
pārstāvju savstarpējas sadarbības panākumus, vienoties par romu mediatoru
darbības turpināšanu.
Sīkāka
informācija Kultūras Ministrijas mājas lapā, sadaļā Integrācija un Sabiedrība,
Romi: https://www.km.gov.lv/lv/integracija-un-sabiedriba/romi/projekti-un-pasakumi/latvijas-romu-platforma-ii/atbalsts-romu-mediatoriem
Apskatot
mediācijas projekta vadītāja, Denisa
Kretalova vadīto projektu, esmu ieguvis skaidru priekšstatu par definētu
mediatora pozīciju citu profesionāļu
vidū; ar bi-kulturālu jēgu; praktiski
realizējamus un noteiktām jomu kompetencēm ietvertus pienākumus; tajā iekļaujot
atbildības robežas apjomu, Latvijas un roma sabiedrībā, kas zināmā stadijā
ir ienesis skaidrību roma (čigānu) un Latvijas
sabiedrībā. Būtu svarīgi norādīt, ka Mediators mediācijas darbā apgūst un integrē zināšanas; tās risina
sociālā gadījuma ietvarā, liela spēja
orientēties roma problēmās, klasificēt tās, noteikt problēmu risināšanas soļus
un prioritātes; Mediācijā viņš motivē romus sakārtot juridiskus, medicīniskus,
sociāla rakstura jautājumus u.c. Mediators
ir dzīvais tilts (starp šauru sabiedrību uz plašo sabiedrību),
mediācijas darbībā atklājas, izgaismojas roma grūtības, problēmas, traucējošie
faktori. Jo vairāk mediators sadarbojas un piedāvā mediāciju, jo labāk roma
kultūrvidē izprotamas tie klupšanas veidi, kas apgrūtina ikdienu. Par Roma Mediatoru var kļūt tikai
psiholoģiski spēcīga un harizmātiska persona, kura ciena un mīl Romus.
Īpaši gribētos uzsvērt, tos tiltus – dzīvā personā, projektā „Latvijas romu platforma II: dialogs, līdzdalība un savstarpēja
mācīšanās” bez kurām, aktīvas
līdzadarbošanās, cilvēkmīlestību, audzinošu un izglītojošu nozīmi, stingrām
personības psiholoģiskām īpašībām, mērķtiecīgu mediācijas gaitas veidošanu
starp romiem un vietēju sabiedrību, pašavaldību un speciālistiem būtu
neiespējami. Mana pārliecinātība balstās
paša aktīvā, brīvprātīgā, līdzdarbošanās minētā projektā. Esmu ieguvis augstu
pārliecību un drošu ticamību, ka roma sabiedrību dzīvie tilti
ideja jāturpina. Katra Mediatore kā dzīvie tilti
ir autoritātes roma sabiedrībā. Mediatores tika speciāli sagatavotas, lai
pildītu šo pienākumu, katrai no viņām ir personīgā pieredze, izglītība un
psiholoģiskā motivācija (dziļa interese palīdzēt tautiešiem), spējas iesaistīt,
pārliecināt, uzrunāt, organizēt roma un pārstāvošo pašvaldību pārstāvus,
organizācijas un speciālistus. Romu mediatore Ināra Kozlovska pārstāveja Jelgavas
romus; Marta Paņko, sniedza atbalstu Rīgas romiem; mediatore, Agnese
Meļķe, bija starpnieks Dobeles romiem; Malda Avramenko, Ventspilī,
bet Vija Korenovska, bija romu mediatore Valmierā.
Sekmīga
mediatoram jāspēj: Veidot sadarbību, komunikāciju
un prasme uzklausīt – kā romus, tā pašvaldības, tā iestāžu un organizāciju un
darbiniekus un speciālistus.
Attēlā: sabiedrību starpnieces
-Mediatores dzīvie tilti (no kreisās puses)
Agnese (Dobele), Ināra (Jelgava), Marta (Rīga), Vija (Valmiera), Malda
(Ventspils) Kultūras Ministrijas, Integracija un Sabiedriba, Romi, foto arhīvs ; 2017.gadā septembrī, pēc speciālām apmācībām, saņēma darba apliecības – tiesības strādāt par Roma
Mediators.
Romu
mediatora galvenais uzdevums ir veicināt un nodrošināt dialogu un sadarbību
starp romu ģimenēm un pašvaldības iestāžu, kā arī valsts aģentūru speciālistiem
tādās jomās kā izglītība, sociālie jautājumi, nodarbinātība, bērnu tiesības
u.c. Romu mediators palīdz apzināt romu situāciju un problemātiskos jautājumus
vietējā līmenī, un, sadarbībā ar pašvaldības sociālo lietu pārvaldes,
izglītības pārvaldies un citu iestāžu pārstāvjiem, atrast atbilstošus
risinājumus, lai veicinātu sociālā un nabadzības riskā nonākušo romu
integrāciju un sociālo iekļaušanu vietējā līmenī. Turklāt romu mediators
vienkāršā, romiem saprotamā valodā regulāri informē vietējos romu iedzīvotājus
par sociālā atbalsta iespējām, piemēram, par konkrētiem Eiropas Sociālā Fonda
atbalsta pasākumiem un pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī motivē
romus izglītoties, iesaistīties darba tirgū, un kultūras un jauniešu pasākumos.
Īpaši jāatzīmē, ka
minētā projekta ietvarā bija plānots sniegt mediācijas palīdzību 10 romu
ģimenēm, tomēr, Mediatoru darba novērtēšanu, mentoringu un koordinēšanu nodrošināja
biedrības „Izglītības iniciatīvu centrs” eksperte Sandra Kraukle. Viņas ziņojums klātesošos
informēja par 134 Latvijas roma ģimenēm, kuri saņēma Roma mediatora
dzīvā tilta piedāvājumus. Tātad, mediācijas
piedavājums sasniedzis izcili augstus rezultātus. Tas arī apliecina, ka
Mediācija ir ļoti nepieciešama arī turmāk. Mediatoru sniedza konkrēta darba
rezultātus: 55% uzzināja par mediatoru no pašiem romiem; pārējo informāciju
uzzināja no Roma biedrībām, Sarkanā krusta, Sociālā palīdzības dienesta. Tika
sasniegts augsts rādītājs uzlabojot attiecības ar romu ģimenēm/ valsts un
pašvaldības darbiniekiem. Augstus rādītājus parāda Mediatora jeb dzīvā tilta
efektīvitāte, veicinot roma piekļuvi pie
pašvaldību pakalpojumiem un atbalsta pasākumiem. Sevišķi gribētos izcelt, ka
man zināmām parādībām un roma attieksmēm, bez uzticamiem un vietēji labi
pazīstama dzīvā starpnieka –
mediatoriem, mediācijas norisi būtu daudz apgrūtinošāk organizēt. Jāzina
pilsētu romu uztverē, reakciju un domāšanas īpatnības; jāizprot konkrēta roma
indivīda pašsajūta un psiholoģiskais klimats; jāsajūt konkrētās pašvaldības, organziācijas un
speciālistu attiecības un attieksme pret pilsētu romiem. Mediatoram jāprot
savienot divas puses, organizēt mediāciju, iegūt labvēlīgus rezultātus. Domāju,
ka minētā projektā jau bija sasniegta zināma
augsne turpmākiem projektiem. Es biju profesionāli ieinteresēts vislabākā
mediācijas piedāvājumā, un arī, brīvprātīgi gan novēroju, gan aktīvi
līdzdarbojos, centienos pamanīt mediācijas gaitas psiholoģiskās puses. Mēs
sadarbojamies kā profesionāļi un romi visu projekta laika periodu. Izvērtējot rezultātus, eksperte Sandra Kraukle
ziņoja, ka Mediācijas darbība ienesa pilsētu romu ģmenēs Izglītības lomu un tās
nozīmes stiprinājumu; tika risināti romu
nodarbinātības jautājumi; bija ļoti veiksmīga sadarbība kā starpniekam starp
romiem un Sociālo Dienestu sociāliem darbiniekiem; daudz uzlabojumu un
veiksmīgu sadarbību, dialoga uzturēšana ar minēto pilsētu pašvaldību iestādēm
un pilsētu roma pārstāvjiem;
Attēlā:
Projekta „Latvijas romu platforma II: dialogs, līdzdalība un savstarpēja
mācīšanās” pasākumu „Atbalsts romu mediatoriem” dalībnieki (pašvaldību,
iestāžu, eksperti, mediatori, speciālisti)
Mediatora jeb
dzīvā tilta vajadzība bija saskaņot un organizēt dažādās
puses – roma indivīdi un ģimenes, grūtībās un dažādās problēmās nonākušie, bez
konkrētības un neziņas, bailēs, apjukumā un atšķirīga izpratne kā risināt
juridiski, sociāli, medicīniski, izglītojoši u.c. jautājumi, kuriem jāsaņem
atbalsts, padoms un ierosinājumi, un otra puse,
pašvaldības un speciālisti, ar konkrētiem piedāvājumiem un iespējām,
pārstāvot valsti un pašvaldību likuma ietvarus un kompetences. Mediators kā
starpnieks un dzīvais tilts iekļāvās divkultūru integrētā principā: jāatrod zelta vidusceļš starp tradicionālo kultūru un
vairākuma sabiedrības vērtībām/normām. Mediatora Ētikas kodekss: Respektē
kopienas kultūru un tradīcijas, ja vien tās atbilst cilvēktiesību un
demokrātijas pamatprincipiem
Romu mediators ir romu interešu pārstāvis: mediatora darbs ir
liels izaicinājums un misija, kas prasa atziņu un cieņu romu vidū, spēju
veidot elastīgu saskarsmi. Ne katrs roms prot, zina kā un spēj vadīt mediācijas norisi. Analizējot mediācijas gaitu,
tika novērots mediatora tehniskais nodrošinājuma
grūtības: trūkst telpas, kur uzņemt
roma klientus. Mediatoram apgrūtinoši strādāt un plānot mediācijas darba
gaitas, koordinēt tikšanās un laikus, saskaņot ar attiecīgajiem speciālistiem,
paša romu mērķa grupas nepastāvīgums -
pārtrūkst kontakti un roma indivīdi
nomaina telefona numurus un adreses, kas traucē mediācijas procesa regularitāti un nepārtrauktības
nodrošināšanu.
Man gribētos cerēt uz šī projekta turpinājumu, jo daudzi
pašvaldību darbinieki un speciālisti, kā arī paši romi jutās ļoti apmierināti
un uzsākuši risināt dažādos jautājumus patstāvīgi. Daudziem vēl vajag iedrošinājumu un personu – ceļrādi, lai
pabeigtu iesāktā problēma risinājumu.
Avots: https://www.km.gov.lv/uploads/ckeditor/files/Sabiedribas_integracija/Romi/
Mediatora
mediācijas dinamikas brīvprātīgais vērotājs,
Roma pētnieks un psihologs
Andris Tertats