Romanoloģija: Ekskurss -Sociālā psiholoģijā
Romanoloģija: Ekskurss -Sociālā psiholoģijā
Mūsu emocijas ir atkarīgas ne tik daudz no reāliem notikumiem, cik no mūsu domām par notiekošo. Mūsu domāšanas veids rada emocijas, kas vai nu aktivizē mūs, vai arī posta un iztukšo. Cilvēka vārdam ir milzīgs spēks. Tie var nopietni pārmainīt cilvēku. Runājot, mēs varam aizkustināt līdz sirds dziļumiem, bet varam arī salauzt cita sirdi. Vārdi var likt mums smieties un runāt. Vārdi, var iedvesmot cilvēku, bet arī viņu apspiest. Čigānu psihiskās dzīves sadzīvē un ikdienā ir vētrainas un enerģiskas, sirsnīgas un dabīgas.
Kas ir kopīgs dažādu tautu pārstāvjiem mūsu valstī? Tās ir: Tradīcijas; Valoda; Lielai daļai dzimtene; Kultūra; Likumi; Pienākumi; Vēsture. Kas nosaka cilvēka tautību? Ādas krāsa; Valoda; Ģērbšanās; Audzināšana; Iekšējā sajūta; Ģimenes uzskati; Ciltskoks. Apkopojot un vispārinot čigānu dažādos jautājumus, pasaules redzējumus, vērtējumus, izvirzās filozofiska pārdoma: Romanoloģija(ciganoloģija-Krievijā, ciganologs N.V.Bessonovs ; Latvijā ciganologs-Leksa Mānušs;autora piezīme-čiganologija) izpētes objekts ir Latvijas čigāni. Izpētes priekšmets viņu domāšanas, jūtu, rakstura, reakcijas u.c. īpatnības Latvijas vidē ko visbiežāk traktē kā deviantu, anomālu, psihiski nelīdzsvarotu, garīgi traucējumi u.c. Latvijas zinātņu standarta izpratnē. Ir jālauž stereotipi ne tikai politiski, bet arī izglītības pieejā, psiholoģisko izjūtu un sociālo jautājumu interpretācijā, raksturojumos, bet būtiska nozīme sociālās saskarsmes dekodifikācijas sistēmā(izlobot)adekvāti.
ČIGĀNU PSIHOSOCIĀLĀS DZĪVES LĪMEŅU FORMAS
1.bagātie, izglītotie, nodrošinātie, līdzvērtīgi citām tautām (multiidentitāte), „elitāra”;
2. izglītotie, nodrošinātie, piemīt tikai atsevišķas identitātes formas, pārslēdzas dažādos sociālos režīmos, jāapgūst jaunas uzvedības formas, kritiski
3.nepieciešamās iemaņas(pamat izglītība), paziņu loks ierobežots, bieži konfliktē, cikliski, lielas grūtības pārmaiņās apgūt un pieņemt jaunumus, abprobežotība, agresīvi
4. reti(nekad) dodas ārpus mājas, infantīli, krimināli, dziļa(vidēja) garīga un sociāla atpalicība, primitīvisms, nervozi un pastāvīgi emocionāli uzbudināti, psihotiski, saglabājas fizioloģiska līmeņa pamatvajadzību interese un liela laika periodā un ilgstošā , nepatstāvīgi, vadāmi.
ČIGĀNU ĪPATNĒJI SOCIĀLI RITUĀLĀ KOMUNIKĀCIJA
Komunikācijas īpatnību dažādība *
Shēma parāda vienas kopienas, čigānu pārvietošanās un atrašanos, secību, grupējumu veidu, grupu sadalīšanās(mazākās grupiņās) īpatnības masu pasākumā. To vidū ir čigānu ciemiņi, no citas pilsētas un vietējie. Dažāda vecuma un dzimuma. Cipari norāda grupu veidu(mazāka un lielāka, pēc interesēm, vajadzībām, kopīgām lietām utt.) un atrašanās uz pasākuma fona, kurā piedalās tikai čigānu cilvēki. 5.,7.secība parāda situācijas „jauktas attiecības”(starpkultūru). 6.punkts- pilnībā izolējas no visiem.7.punkts parāda pastāvīgu pārvietošanos- pie vieniem, tad pie otriem. 4.veido atsevišķu grupu, tomēr uztur pastāvīgus kontaktus ar blakus grupām. 3.cipars- „jaukta” kopā atpūšanās. 8.cipars parāda par nelielas grupas atdalīšanos, saglabājot „attālinātu” kontaktu. Attēls parāda: haosu, liela dinamika, dažādību, pārklāšanos, nepastāvību, individuālismu, kolektīvismu. Pārvietojas vairāk vīrieši(15-50.g.v.), nekā sievietes.
*** minētās shēmas idejas(tēzes)esamību apstiprina latviešu pedagogi, kuri ikdienā saskaras ara čigānu jauniešiem un/vai ir organizējuši starpkultūru pasākumus jauktai publikai * novērojumu īpatnība ir vērojama gan čigānu, gan jauktu kultūru pasākumos, kuros piedalās simtiem un vairāk cilvēku
Raksta autors dažu gadu laikā, vērojot un analizējot čigānus ir nonācis pie atziņas: Paši par savu kultūru orientējas atšķirīgi un bieži pretrunīgi. Dažreiz rodas sajūta, ka par čigāniem zina visi- tikai ne paši čigāni par sevi. Nezina biedrības pastāvēšanu; nezina, pie kā griezties pēc padoma, palīdzība pie savējā(speciālista); nezina, ka ir iznākusi čigāniem adresēta grāmata, TV pārraide; nezina, cik paredzēts naudā saņemt par invaliditātes pensiju, daudzbērnu māmiņām, kara laikā cietušiem pabalstus; nezina, ka notiek vietējā pilsētā; nezina, kādi plāni tiek izstrādāti un kas pienākas, kāda nākotnes politika tiek attīstīta, kas attiecas tikai čigāniem utml. Secinājums: Čgāni nezina, ka vajag zināt, ka tieši zināšanas ir visu problēmu atslēga.
* 1.vienpatis 2. pašam labi un
ģimene kā ”avots” Ļoti smaga kategorija ģimene priecājas,
3.problēma sev un nasta ģimenei ka izvirzījies
4.izslēdzas(„atkabinās”)
un izolējas
Nosacīts salīdzinājums ar Ē. Fromma tipoloģiju, kas ir līdzīgs, dažos tipu raksturojumos,bet nav idents
Pašaktualizēšanās izpaužas vienam vai diviem tuviem radiem atsevišķi izdaloties no ģimenes un, savstarpēji, kur viens var iezīmēt pozitīvu virzienu, bet otrs- negatīvu. Pašaktualizācijas spēja realizējas ne tikai ar savu „ielikto” potenciālu, bet atrod sevī jaunas spējas un veicina jaunu izcilu mērķu izvirzīšanu savā un citu dzīvē. Minētā gadījumā tuvāks jēdziens ir pašnoteikšanās(Svence, 2004).
Ja aktīvākais indivīds sākotnēji ir bijis pieņemts un atzinīgi novērtēts, tad viņa iegūtie resursi(profesionālie, materiālie, kontakti, saistības u.c.) tiek dalīta ar ģimeni. (Laupījums tiek sadalīts kopīgi).Pretējā gadījumā, ir novēroti patmīļi, savdabji un viņu atbilde skan ”es ar viņiem attiecības neuzturu”, „es dzīvoju savu dzīvi”, „viņi par mani neinteresējas, arī man viņi ir vienaldzīgi”.
Pastāv uzskats, ļoti neraksturīgi čigāniem, „es viņus nepazīstu”. Autora interpretācijā, minēto punktu saistība ar svarīgiem atslēgjēdzieniem, pēc būtības, kas atklāj tās saturisko pusi.
Vienpatis- meklējumi (patiesības, sociālās vides, Esību, kas raksturīgs jauniešiem, bet saskaras ar pastāvīgām minoritāšu pretrunām, izvēlas neitrālu pozīciju. Uzmanība veltī sev. Elastīga. Bi-etniskā identitāte(čigānu un latviešu vai krievu). Pēc Fromma, Tirgotāja raksturs. Šim raksturam ir daudz kopēja ar ekspluatatora tipu. Viņi var palīdzēt cilvēkiem kā sociofilisti, taču ar vienu noteikumu - viņi noteikti pavaicās: "Un kas man par to būs? Kā tu norēķināsies?". Nesavtība nav viņu raksturā. Viņi ir racionālisti līdz pat matu galiņiem. 2. Brīvu uzskatu domājoša ģimene; cieņā ir jaunā paaudze kā nozīmīgs mantojums; konservatīva, bet elastīga. Pēc Fromma, Sociofiliskais raksturs. Šī rakstura cilvēki ir izvēlējušies konformismu savas iekšējās pretrunas atrisināšanai. Viņi atšķiras ar bezgalīgu mīlestību pret cilvēkiem un sabiedrību. 3.Nasta vai smaga nasta- ciešanas, bēdas, pilna ar ačgārnībām no paša sākuma; „robežstāvoklis” vai patoloģiska reakcija, izturēšanās.
Konservatīva. Noslēgta vide. Pēc Ē. Fromma, nekrofiliskais raksturs, Viņu mīļākās sarunu tēmas - kriminālā hronika, slimības, traģēdijas ar letālu iznākumu un vispār viss, kas attiecas uz nāvi. Šie cilvēki ir destruktīvisti visaugstākajā pakāpē. Viņu dzīvē viss ir traģisks un visam ir traģēdijas nokrāsa. Viņi neprot vai gandrīz neprot priecāties par dzīvi. Pesimisti un drūmi skeptiķi... Ja viņi tādi vēl nav šodien, tad noteikti par tādiem kļūs. Destruktīvisma visaugstākā pakāpe, starp citu, ir suicīds. 4. Izslēdzas no čigānvides kā pilnīgā pārliecinātībā, jo savlaicīgi konstatējis destruktīvu, pretsabiedrisku, regresīvu un bezjēdzīgu dzīves saistību un saturu; bēg no pienākuma, atbildības; elastīgs; „robežstāvoklis”; bi-etniska identitāte (čigāns un latvietis).