IPR(G)FCRI - Jaunumi

skatīt arī citas lapas

Tue, 26 Mar 2024 20:28:00 +0000

C(č)iganoloģija Latvijā

Sat, 03 Aug 2019 15:38:00 +0000

Tertats_publikacija_CIGANOLOGIJA_2011-2.pdf

Trauslā Čigānu Jaunatnes Identitāte

Sat, 03 Aug 2019 15:29:00 +0000

Čigāni - tikai "piedeva" Latvijas kultūru saimei?

Sat, 03 Aug 2019 15:18:00 +0000

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=382320:igni-tikai-qpiedevaq-latvijas-kultru-saimei&catid=94&Itemid=422

04.06.2013 (1)

Esam Eiropas valstu saimē. Atšķirīgi un kopīgi risinām Eiropā būtiskus jautājumus, tostarp, arī par čigāniem. Es izvēlos lietot čigāns nevis roms, jo lielākā daļa pašu čigānu Latvijā un pasaulē atpazīst tieši šādu apzīmējumu. Abi apzīmējumi ir ekvivalenti. Vārdam roms ir vairāk juridisks un politisks pamats.

Kas esam Latvijai tagad, kad globalizācijas ietekmē dzīvē ienāk aizvien sarežģītākas Eiropas valstu politisko, tehnoloģisko un kultūru attiecību formas un veidi, mazākumtautību īpatnību atšķirības un subkultūru saskarsmes stili, globāla mēroga psiholoģiska izpratne un ekonomiskas saiknes Eiropas komercijas arēnā?
Agrāk bija vairāk vērojama vēlme uzlabot čigānu sociālo dzīvi un iegūt perspektīvu stabilizēšanos. Tādēļ tika izstrādātas pamatanostādnes, projekti un plāni, kas tika piedāvāti valdībai. Arī izmēģinājuma veidā, - dažas organizācijas projekta ietvaros piedāvāja darbu atsevisķām čigānu tautības personām un ģimenēm.

Kas no tā ir saglabājies? Kāda ir tālākā perspektīva? Ko no tā visa varētu gaidīt tie čigānu censoņi, kuri cerēja un uzticējās labāku pārmaiņu idejas nesējiem ? Kas ir atbildīgs par to, ka čigāni atrodas līdzšinējā ne(maz)mainīgā sociālā šķirā un ne(maz)rezultatīvās sajūtās? Cik redzami, derīgi, un izmantojami Eiropas kontekstā mēs, čigāni, esam šajā laikmetā, kad iezīmējas sociāli ekonomiskās izaugsmes atsveseļošanās pumpuriņi valstī? Kas mēs bijām agrāk, kādi esam tagad un, ko Latvijas valsts vēlas sagaidīt no mums, čigāniem, nākotnē?

Ir jāatgādina, ka čigāni ir minoritāte, kura seko Latvijas nacionālai politikai. Vai mēs esam savējie čigāni vai tikai kārtējie čigāni? Vai Latvijas valsts spēj savus čigānus aizstāvēt no mājieniem un kratīšanas ar pirkstu (fui, reiz kaunējies būtu), un mūs ikreiz pieminēt vēstures genocīda kontekstā, un iedvesmot sociālai patstāvībai un tās pastāvēšanai, iedvesmot uz eksistenci un pieņemt mūs - čigānus - dabīgus un nemēģināt pārtaisīt, radīt čigānu etniskajai kultūrai neērtu, pretrunīgu, mezglainu attīstības ceļu?

Vai valsts turpinās pārņemt čigānu nacionālās īpatnības ierēdņu un/vai orgnizācijas līmeņa kontrolē; nereti arī, mēģinājumos pārliecināt mūs ar pilnīgi svešām, sarežģītām un augstprātīgām idejām!? Mēs paši vēlamies rūpēties par sevi! Domājams, ka atsevišķos aspektos čigāniem ir pietiekams gan cilvēku un profesionālais resurss, gan tāds potenciāls, kas neatrauti no valsts iekārtas ļautu ķepuroties pašiem. To vajadzētu pamanīt, novērtēt un ļaut pašiem rīkoties! Arī šāda rīcība saucama par labas prakses piemēru. Vai paliekam pabērni arī turpmāk, un mūs atcerēsies tajās reizēs, kad vajadzēs kāda referenduma balsu vairākumu, lai labāk izskatītos uz politiskās skatuves, vai lai īpaši spodrinātu kāda godu, slavu? Manuprāt, tiesībsargs ir pateicis tik skaidri un saprotami, ka tikai atliek sekot šo rekomendāciju izpildei: "...laika posmā no 2007. līdz 2012. gadam valsts un nevalstisko projektu īstenošanai romu integrācijai ir izlietoti 1 081 905,72 LVL. No šiem līdzekļiem 679 231,30 LVL ir izlietoti mazākumtautību integrācijai (finansējums paredzēts mazākumtautībām, kur viena no mērķa grupām ir romi)".

Mani pārsteidz integrācijas līdzšinējā interpertācija, kas čigānu izaugsmei ir devusi tādu kā papīra nozīmes efektu: Nav veikti nekādi atbalsta pasākumi romu veselības aprūpes uzlabošanai. Īpaša nozīme tika veltīta Latvijas skolām, kuras vēllīdz šim, katra vadās pēc personīgās prakses pieredzes un tomēr, integrācijas izpratnes ietvarā, nespēj komunicēt savā starpā, nemaz nerunājot par vienotu sistēmu, kas veselīgā izpratnē būtu šī bieži un visur pieminētā - integrācija.

Daudzos cilvēkos čigānu tēma izsauc atšķirīgas emocijas, pārdomas un uzvedības reakcijas. Tās mēdz būt gan dusmas un naids, gan citās situācijās -žēlsirdīgs un nosodošs skatiens, vēl citās - patīkamas atmiņas un sadarbība kopīgā mērķa realizācijā; piedzīvojumu atmiņas un idevesmas brīži. Kā paraugu var minēt čigānu grupu "Riči", kuri iedvesmoja visu Latviju. Tagadējā komplektācija "Čigānzēni", manuprāt, ir vēl pārsteidzošāki un iekārojamāki daudziem Latvijas cilvēkiem.

Migrācijas iespējas ļauj ikkatram meklēt labākus dzīves risinājumus. Interesantākais emigrācijā ir darba iespēju plašums un to piedāvājuma elastība pēc darba slodzēm, samaksas un darbības jomām. Sākot ar bezdarbnieka pabalstiem un beidzot ar tādu uzticību no darba devēja ārzemēs, ka, Latvijā dziļā nabadzībā eksistējusi, šī čigānu persona spēj nopirkt gan dzīvokli, gan māju un mašīnu, atgriežoties no darba ārzemēs. Tā sakot, - nodrošināt vecumdienas. Sasniedzot šādas ekonomiskas iespējas, tostarp arī bez izglītības, bet ar lielām darba spējām, milzīgu uzņēmību un uzcītību; nenoliedzami, pastāvīgi strādājot vairāk kā divus gadus, noturēties vienā darba vietā. Kaut arī Eiropas Komisija uzsver, ka romu stāvokļa uzlabošana ir Eiropas Savienības un tās dalībvalstu sociālais un ekonomiskais pienākums,1 nav veikti atbalsta pasākumi romu mājokļu uzlabošanai. Nodarbinātības jomā izveidotas darba vietas 6 skolotāju palīgiem tikai uz projekta izpildes laiku. Nav veikti cita veida atbalsta pasākumi romu nodarbinātības uzlabošanai. Kā neefektīvu tiesībsargs vērtē skolotāju palīgu apmācību. Šiem projektiem kopumā iztērēts vairāk kā 71 tūkstotis latu, tomēr darbs ar apmācītajiem skolotāju palīgiem pēc 2010. gada nav turpināts, līdz ar to pasākums nav devis reālu labumu nedz projekta dalībniekiem, nedz izglītojamajiem.

Nevar noliegt faktu, ka Latvijā jau sen ir vērojamas pazīmes un līdzības ar citu Eiropas valstu čigānu dzīvi un veiksmes stāstiem. Latvijā ir veiksmīgi un talantīgi čigāni - sportisti2, mūziķi3, reliģiskie darbinieki4, izglītības jomā strādājošie, žurnālisti, kaislīgi tehnikas pazinēji, profesionāli celtnieki, pasākumu organizatori, juristi, laikmetīgās mūzikas radītāji, literāti, gleznotāji5, dzejnieki u.c. veiksmīgi dažādu jomu pārstāvji, kuri dod lielu ieguldījumu gan pašiem Latvijas čigāniem, gan Latvijai, gan Eiropai. Arī citas kultūras pārstāvoši profesionāļi ir veltījuši īpašu uzmanību, laiku un vietu, rakstot par čigānu cilvēku personīgo dzīvi, par čigānu tautas pārstāvju ieguldījumu zinātnē6, glezniecībā, dzejniecībā7, biznesā, rakstniecībā8, vēsturē, daudzkultūru starpetniskajā dažādībā (starppersonu un starpgrupu attiecības), pasaules reliģijā9, politikā, izglītības sistēmā10, kino mākslā11, pasaules mūzikas industrijā, izklaides jomās, arī demogrāfijas veicināšanā12, cilvēku domu un emociju sistēmā (savstarpēju attiecību būvēšana)13, modes ndustrijā, ar savu bagāto teiku un pasaku klāstu15 un vēl, un vēl... Bet, kā izrādās, Latvijas valstij čigāni ir mazsvarīgi, nenozīmīgi, mazkompetenti un vispār..ko viņi vēl grib !? Ir gan vēl čigānu tautības studenti, kuriem rūp savu tautiešu liktenis Latvijā un kuri tikai vēl gaida savu veiksmes brīdi..

Tomēr vairāk izskatās, ka neesam šeit vajadzīgi. Ir sajūtams nepārprotami skaidrs mājiens, ka uzvar lielākais vairums, skaļākais runātājs, virtuozi prasmīgākais runātājs un leģitīmais izrīkotājs, tātad, arī fiziski ietekmīgākais un stiprākais! Mēs, čigāni, priecātos dzirdēt sev veltītas iedevesmojošas uzrunas; kādas amatpersonas, kaut arī pirms vēlēšanām, publiski pateiktas īpašas frāzes par mazākumtautībām; īpašas attieksmes demonstrāciju pret sevi kā etnisku minoritāti, kā arī masu mediju piemeklētus tiesiski neitrālus līdzekļus mazākumtautību uzrunāšanai.16 Tas mums vairāk un precizāk norādītu tiešāku saikni ar Latvijas valsti. Lai, mēs, čigāni varētu saglabāt pašcieņu visādās grūtībās, to skaitā arī, nereti no ne-čigānu puses sastopamām linčošanas vēlmēm vai negatīvas attieksmes izpausmēm, kad nākas glābiņu meklēt Cilvēktiesību birojā un Tiesībsarga aizspārnē.

Jāatzīst gan arī, ka minētās lietās grūtības sastopamas visā Eiropā: Eiropas Savienības dalībvalstīs 66-92% romu, tiekot diskriminētiem, nevēršas nacionālajās tiesībsargājošajās institūcijās, jo neuzskata, ka tās ir spējīgas risināt situāciju.(Latvijas Republikas Tiesībsargs. Pārskats. 2012). Latvijai ir iespēja paspīdēt Eiropā ar mazākumtautību grūtību risinājumiem, jo, tieši skatot ekonomiskās izaugsmes rādītājus Latvijā, tiem ir tendence nostiprināties. Tas ļautu, piemēram, čigānu etnopolitikā iekļaut kādu no Tiesībsarga pamanītām nepilnībām. Pilnīgi droši var uzskatīt, ka abas puses (Latvijas valsts un tajā mītošie čigāni) būtu ieguvējas. Eiropas komisāram Nilam Muižniekam, ir īpaši labi saprotami iepriekš aizskartie jautājumi. Arī mēs, čigāni, pazīstam un ļoti augstu novērtējam šī cilvēka devumu vairākos Latvijas čigānu pasākumos,

Jau kopš laika gala Latvijas čigānu dvēseli17 sargā katra individuāli vai ģimenē pieņemtas dažādās reliģiskās ticības formas. Tādējādi jau kopš mazām bērnu dienām mēs iegūstam ētiskās vērtības - kas ir labs un kas slikts.

Arī čigāniem neizbēgt no globalizācijas laikmeta ietekmes. Tas veido modernās starpkultūru attiecības, citas kvalitātes politiskās un sociālās attiecību likumsakarības, čigānu zinātnisko pasaules uzskatu pamatus, tostarp arī Latvijā; valsts, skolas un vecāku ietekmi, patriotisko jūtu attīstību čigānu paaudzēm. Pētījumos vairākkārtēji ir konstatēts, ka svarīga kultūras iezīme romu kopienā ir izteikti patriarhāla sabiedriskā18 kārtība un sociāla hierarhija, kas izpaužas arī lēmumu pieņemšanas procesā. Dažreiz tas izpaužas kā galēja uzvedība - ģimenē dominē izteikta vīrieša noteicošā loma attiecībā pret bērniem un sievietēm. Tāpēc būtiski ir cieši sadarboties ar tiem ģimenes pārstāvjiem, kuriem pieder autoritāte un galavārds lēmumu pieņemšanā. Romu kopienas tradicionālo dzīvi un organizāciju regulējošie noteikumi jeb "romu likums" paredz bērnu audzināšanu tradicionālajā garā, ar virzību uz etniskās identitātes saglabāšanu un kultūras attīstību. Pētnieki visbiežāk aizmirst šo svarīgo faktoru, kā rezultātā iegūtie dati feminizējas19 rakstura interpretācijas saturā. Vīrieši skaitliski mazāk iesaistās atklātos informatīvo datu ieguves pasākumos. Tādēļ pētījumos dzimumu izlase ir svarīga. Otra galējība ir bieža iesaiste daudzkultūru pasākumos, kas čigānu kopienai20, iespējams integrācijas procesā, ir mazinājusi savu, agrāko izteikto kolektīvo apziņu.

Romu pārstāvji netiek plaši iesaistīti atstumtības mazināšanā pret savu kopienu. Nav veikti pasākumi romu organizāciju apmācībai, lai uzlabotu to darbību un veidotu pasākumus, kuri ir būtiski nepieciešami romu kopienai.21

Aktualizējas jautājums: "Vai dati par Latvijas čigāniem ir atbilstoši un objektīvi?" Pat valsts aparātā nav neviena čigānu tautības ierēdņa, kurš informāciju par Latvijas čigāniem kritiski atlasītu. Vai ir droši ziņu un datu avoti, vai pastāv ilgstoša un stabila saikne starp pilsētu līderiem un ģimenēm, kas varētu palīdzēt saskatīt, kā lietderīgi tērēt finanšu līdzekļus integrācijas procesos?

Mēs, čigāni, jau sākotnēji esam pierādījuši Latvijai, ka maziem cilvēkiem nav maza un sīksta dvēsele, bet šiem mazajiem ir plaša sirds, cerības un lieli plāni pasaulē..

Latvijas čigāns un psiholoģijas pētnieks, Mag.psych. Andris Tertats

Foto no Pasaules Romu kongresa, Serbijā, Belgradā, 2011.

Romanoloģija: Ekskurss -Sociālā psiholoģijā

Sat, 03 Aug 2019 15:08:00 +0000

Romanoloģija: Ekskurss -Sociālā psiholoģijā

Mūsu emocijas ir atkarīgas ne tik daudz no reāliem notikumiem, cik no mūsu domām par notiekošo. Mūsu domāšanas veids rada emocijas, kas vai nu aktivizē mūs, vai arī posta un iztukšo. Cilvēka vārdam ir milzīgs spēks. Tie var nopietni pārmainīt cilvēku. Runājot, mēs varam aizkustināt līdz sirds dziļumiem, bet varam arī salauzt cita sirdi. Vārdi var likt mums smieties un runāt. Vārdi, var iedvesmot cilvēku, bet arī viņu apspiest. Čigānu psihiskās dzīves sadzīvē un ikdienā ir vētrainas un enerģiskas, sirsnīgas un dabīgas.

Kas ir kopīgs dažādu tautu pārstāvjiem mūsu valstī? Tās ir: Tradīcijas; Valoda; Lielai daļai dzimtene; Kultūra; Likumi; Pienākumi; Vēsture. Kas nosaka cilvēka tautību? Ādas krāsa; Valoda; Ģērbšanās; Audzināšana; Iekšējā sajūta; Ģimenes uzskati; Ciltskoks. Apkopojot un vispārinot čigānu dažādos jautājumus, pasaules redzējumus, vērtējumus, izvirzās filozofiska pārdoma: Romanoloģija(ciganoloģija-Krievijā, ciganologs N.V.Bessonovs ; Latvijā ciganologs-Leksa Mānušs;autora piezīme-čiganologija) izpētes objekts ir Latvijas čigāni. Izpētes priekšmets viņu domāšanas, jūtu, rakstura, reakcijas u.c. īpatnības Latvijas vidē ko visbiežāk traktē kā deviantu, anomālu, psihiski nelīdzsvarotu, garīgi traucējumi u.c. Latvijas zinātņu standarta izpratnē. Ir jālauž stereotipi ne tikai politiski, bet arī izglītības pieejā, psiholoģisko izjūtu un sociālo jautājumu interpretācijā, raksturojumos, bet būtiska nozīme sociālās saskarsmes dekodifikācijas sistēmā(izlobot)adekvāti.

ČIGĀNU PSIHOSOCIĀLĀS DZĪVES LĪMEŅU FORMAS

1.bagātie, izglītotie, nodrošinātie, līdzvērtīgi citām tautām (multiidentitāte), „elitāra”;

2. izglītotie, nodrošinātie, piemīt tikai atsevišķas identitātes formas, pārslēdzas dažādos sociālos režīmos, jāapgūst jaunas uzvedības formas, kritiski

3.nepieciešamās iemaņas(pamat izglītība), paziņu loks ierobežots, bieži konfliktē, cikliski, lielas grūtības pārmaiņās apgūt un pieņemt jaunumus, abprobežotība, agresīvi

4. reti(nekad) dodas ārpus mājas, infantīli, krimināli, dziļa(vidēja) garīga un sociāla atpalicība, primitīvisms, nervozi un pastāvīgi emocionāli uzbudināti, psihotiski, saglabājas fizioloģiska līmeņa pamatvajadzību interese un liela laika periodā un ilgstošā , nepatstāvīgi, vadāmi.

ČIGĀNU ĪPATNĒJI SOCIĀLI RITUĀLĀ KOMUNIKĀCIJA

Komunikācijas īpatnību dažādība *

Shēma parāda vienas kopienas, čigānu pārvietošanās un atrašanos, secību, grupējumu veidu, grupu sadalīšanās(mazākās grupiņās) īpatnības masu pasākumā. To vidū ir čigānu ciemiņi, no citas pilsētas un vietējie. Dažāda vecuma un dzimuma. Cipari norāda grupu veidu(mazāka un lielāka, pēc interesēm, vajadzībām, kopīgām lietām utt.) un atrašanās uz pasākuma fona, kurā piedalās tikai čigānu cilvēki. 5.,7.secība parāda situācijas „jauktas attiecības”(starpkultūru). 6.punkts- pilnībā izolējas no visiem.7.punkts parāda pastāvīgu pārvietošanos- pie vieniem, tad pie otriem. 4.veido atsevišķu grupu, tomēr uztur pastāvīgus kontaktus ar blakus grupām. 3.cipars- „jaukta” kopā atpūšanās. 8.cipars parāda par nelielas grupas atdalīšanos, saglabājot „attālinātu” kontaktu. Attēls parāda: haosu, liela dinamika, dažādību, pārklāšanos, nepastāvību, individuālismu, kolektīvismu. Pārvietojas vairāk vīrieši(15-50.g.v.), nekā sievietes.

*** minētās shēmas idejas(tēzes)esamību apstiprina latviešu pedagogi, kuri ikdienā saskaras ara čigānu jauniešiem un/vai ir organizējuši starpkultūru pasākumus jauktai publikai * novērojumu īpatnība ir vērojama gan čigānu, gan jauktu kultūru pasākumos, kuros piedalās simtiem un vairāk cilvēku

Jauna likumsakarība- defekts vai efekts ?

Raksta autors dažu gadu laikā, vērojot un analizējot čigānus ir nonācis pie atziņas: Paši par savu kultūru orientējas atšķirīgi un bieži pretrunīgi. Dažreiz rodas sajūta, ka par čigāniem zina visi- tikai ne paši čigāni par sevi. Nezina biedrības pastāvēšanu; nezina, pie kā griezties pēc padoma, palīdzība pie savējā(speciālista); nezina, ka ir iznākusi čigāniem adresēta grāmata, TV pārraide; nezina, cik paredzēts naudā saņemt par invaliditātes pensiju, daudzbērnu māmiņām, kara laikā cietušiem pabalstus; nezina, ka notiek vietējā pilsētā; nezina, kādi plāni tiek izstrādāti un kas pienākas, kāda nākotnes politika tiek attīstīta, kas attiecas tikai čigāniem utml. Secinājums: Čgāni nezina, ka vajag zināt, ka tieši zināšanas ir visu problēmu atslēga.

* 1.vienpatis 2. pašam labi un

ģimene kā ”avots” Ļoti smaga kategorija ģimene priecājas,

3.problēma sev un nasta ģimenei ka izvirzījies

4.izslēdzas(„atkabinās”)

un izolējas

Nosacīts salīdzinājums ar Ē. Fromma tipoloģiju, kas ir līdzīgs, dažos tipu raksturojumos,bet nav idents

Pašaktualizēšanās izpaužas vienam vai diviem tuviem radiem atsevišķi izdaloties no ģimenes un, savstarpēji, kur viens var iezīmēt pozitīvu virzienu, bet otrs- negatīvu. Pašaktualizācijas spēja realizējas ne tikai ar savu „ielikto” potenciālu, bet atrod sevī jaunas spējas un veicina jaunu izcilu mērķu izvirzīšanu savā un citu dzīvē. Minētā gadījumā tuvāks jēdziens ir pašnoteikšanās(Svence, 2004).

Ja aktīvākais indivīds sākotnēji ir bijis pieņemts un atzinīgi novērtēts, tad viņa iegūtie resursi(profesionālie, materiālie, kontakti, saistības u.c.) tiek dalīta ar ģimeni. (Laupījums tiek sadalīts kopīgi).Pretējā gadījumā, ir novēroti patmīļi, savdabji un viņu atbilde skan ”es ar viņiem attiecības neuzturu”, „es dzīvoju savu dzīvi”, „viņi par mani neinteresējas, arī man viņi ir vienaldzīgi”.

Pastāv uzskats, ļoti neraksturīgi čigāniem, „es viņus nepazīstu”. Autora interpretācijā, minēto punktu saistība ar svarīgiem atslēgjēdzieniem, pēc būtības, kas atklāj tās saturisko pusi.

Vienpatis- meklējumi (patiesības, sociālās vides, Esību, kas raksturīgs jauniešiem, bet saskaras ar pastāvīgām minoritāšu pretrunām, izvēlas neitrālu pozīciju. Uzmanība veltī sev. Elastīga. Bi-etniskā identitāte(čigānu un latviešu vai krievu). Pēc Fromma, Tirgotāja raksturs. Šim raksturam ir daudz kopēja ar ekspluatatora tipu. Viņi var palīdzēt cilvēkiem kā sociofilisti, taču ar vienu noteikumu - viņi noteikti pavaicās: "Un kas man par to būs? Kā tu norēķināsies?". Nesavtība nav viņu raksturā. Viņi ir racionālisti līdz pat matu galiņiem. 2. Brīvu uzskatu domājoša ģimene; cieņā ir jaunā paaudze kā nozīmīgs mantojums; konservatīva, bet elastīga. Pēc Fromma, Sociofiliskais raksturs. Šī rakstura cilvēki ir izvēlējušies konformismu savas iekšējās pretrunas atrisināšanai. Viņi atšķiras ar bezgalīgu mīlestību pret cilvēkiem un sabiedrību. 3.Nasta vai smaga nasta- ciešanas, bēdas, pilna ar ačgārnībām no paša sākuma; „robežstāvoklis” vai patoloģiska reakcija, izturēšanās.
Konservatīva. Noslēgta vide. Pēc Ē. Fromma, nekrofiliskais raksturs, Viņu mīļākās sarunu tēmas - kriminālā hronika, slimības, traģēdijas ar letālu iznākumu un vispār viss, kas attiecas uz nāvi. Šie cilvēki ir destruktīvisti visaugstākajā pakāpē. Viņu dzīvē viss ir traģisks un visam ir traģēdijas nokrāsa. Viņi neprot vai gandrīz neprot priecāties par dzīvi. Pesimisti un drūmi skeptiķi... Ja viņi tādi vēl nav šodien, tad noteikti par tādiem kļūs. Destruktīvisma visaugstākā pakāpe, starp citu, ir suicīds. 4. Izslēdzas no čigānvides kā pilnīgā pārliecinātībā, jo savlaicīgi konstatējis destruktīvu, pretsabiedrisku, regresīvu un bezjēdzīgu dzīves saistību un saturu; bēg no pienākuma, atbildības; elastīgs; „robežstāvoklis”; bi-etniska identitāte (čigāns un latvietis).

Publikácijas saraksts Tertats, Andris

Sat, 03 Aug 2019 15:05:00 +0000

http://www.theeuropeanlibrary.org
https://lira.lanet.lv

Autors	Iepriekšējais	Tērstons, Džons
	Kārtējais	Tertats, Andris
	Nākošais	Tertele, O

Rezultātu saraksts Tertats, Andris; Sakārtots pēc: nosaukuma, tad gada

Kārtošanas opcijas: autora, tad gadgada, tad autorautora, tad nos nosaukuma, tadgada, tad nosauavota, tad gada

Ieraksti 1 - 18 no 18

#	Autors	Nosaukums	Gads	Avots
1	Tertats, Andris.	Čigānbērns multikulturālā vidē :	2007	Psiholoģija Ģimenei un Skolai. - ISSN 1691-1709. - Nr.9/10 (2007), 26.-29.lpp. : ģīm.
2	Tertats, Andris.	Čigāni mainās :	2010	Diena. - ISSN 1407-1290. - Nr.214 (2010, 16.sept.), 3.lpp. : ģīm.
3	Tertats, Andris.	Čigānu etnopsiholoģiskās un etnosociālās tendences Latvijā /	2008	Psiholoģija Mums. - ISSN 1691-0982. - Nr.2 (2008), 4.-7.lpp. : ģīm.
4	Tertats, Andris.	Čigānu psihosociālā dzīve :	2007	Sociālais Darbinieks. - Nr.4 (2007), 66.lpp. : ģīm.
5	Tertats, Andris.	Darbs dara darītāju :	2011	Diena. - ISSN 1407-1290. - Nr.185 (2011, 11.aug.), 4.lpp.
6	Tertats, Andris.	Īss ieskats romanoloģijā jeb kā domā un ko domā čigāni? /	2008	Psiholoģijas Pasaule. - ISSN 1691-0435. - Nr.2 (2008), [34.]-39.lpp.
7	Tertats, Andris.	Izaicinājums Latvijas čigāniem :	2006	Jaunais Vēstnesis. - ISSN 1691-1512. - Nr.69 (2006, 5.sept.), 8.-9.lpp. : ģīm.
8	Tertats, Andris.	Izaicinājums Latvijas čigāniem :	2006	Zemgales Ziņas. - ISSN 1407-3889. - Nr.150 (2006, 9.aug.), 8.lpp. : ģīm., sh.
9	Mikanovska, Sandra.	Izdodas nodibināt kontaktus ar Amerikas čigāniem :	2011	Jaunais Vēstnesis. - ISSN 1691-1512. - Nr.57 (2011, 26.jūl.), 5.lpp. : ģīm.
10	Tertats, Andris.	Kā dzīvo čigāni? :	2009	Psiholoģijas Pasaule. - ISSN 1691-0435. - Nr.3 (2009), [62.]-69.lpp.
11	Tertats, Andris.	Kā mums čigāniem dzīvot? :	2010	Ventas Balss. - ISSN 1407-9151. - Nr.15 (2010, 22.janv.), 2.lpp. - Tas pats krievu val. laikr. "
12	Tertats, Andris.	Latvijas romi demonstrē briedumu :	2011	Ventas Balss. - ISSN 1407-9151. - Nr.17 (2011, 26.janv.), 2.lpp. : ģīm.
13	Tertats, Andris.	Liepājas čigāni. Vai mūsu brāļi un māsas? :	2007	Kurzemes Vārds. - ISSN 1407-8902. - Nr.106 (2007, 9.maijs), 12.lpp.
14	Tertats, Andris.	Par čigānu psiholoģisko krīzi Vidzemē /	2011	Liesma. - ISSN 1691-0397. - Nr.136 (2011, 3.sept.), 10.lpp. : diagr., ģīm.
15	Tertats, Andris.	Pārdomas par čigānu vecumdienām /	2008	Sociālais Darbinieks. - Nr.3 (2008), 10.-13.lpp. : ģīm.
16	Mikanovska, Sandra.	Top psiholoģisks pētījums par čigānu tautu :	2006	Jaunais Vēstnesis. - ISSN 1691-1512. - Nr.41 (2006, 26.maijs), 3.lpp. : ģīm.
17	Tertats, Andris.	Trauslās čigānu jaunatnes identitāte :	2011	Sociālais Darbinieks. - Nr.4 (2011), [17.]-21.lpp. : ģīm., tab.
18	Tertats, Andris.	Vai čigāniem ir sava "psiholoģija"? :	2006	Psiholoģijas Pasaule. - ISSN 1691-0435. - Nr.10/12 (2006), [70.-77.]lpp. : ģīm., sh.

Roma mediācijas dzīvie tilti Valmieras sabiedrībā

Sat, 03 Aug 2019 15:01:00 +0000

Publicēts eLiesma mājas lapā (http://www.eliesma.lv)

Roma mediācijas dzīvie tilti Valmieras sabiedrībā

http://www.eliesma.lv/roma-mediacijas-dzivie-tilti-valmieras-sabiedriba

Piektdiena, 1. Jūnijs 2018 - 11:10

Reģistrēties [1], lai varētu balsot

[2]

Autors: Andris Tertats, mediatora mediācijas dinamikas brīvprātīgais vērotājs, romu pētnieks un psihologs

17. maijā Rīgā, Kultūras ministrijā, notika pieredzes apmaiņas seminārs romiem (čigāniem), kurā tika apkopota mediācijas pieredze, kā arī pašvaldību pārstāvji iepazīstināti ar mediācijas darbības sasniegumiem un rezultātiem, romu mediatoriem pildot amata pienākumus Latvijas pilsētās — Valmierā, Ventspilī, Jelgavā, Dobelē un Rīgā.

Lai vietējā Valmieras romu sabiedrība savienotos un attiecīgajā līmenī saslēgtos ar pašvaldību institūcijām, iesaistās romu mediatori — dzīvie tilti jeb starpnieki. Tie ir romu tautības cilvēki ar savā ziņā unikālām personības īpašībām, plašu nozaru un jomu pārzināšanu, prasmēm un spējām, kas piemīt ne visiem romiem.

Iesaistoties Denisa Kretalova vadītajā mediācijas projektā, esmu ieguvis skaidru priekšstatu par definētu mediatora pozīciju citu profesionāļu vidū: bi-kulturāla jēga; praktiski realizējami un noteiktu jomu kompetencēs ietverti pienākumi, iekļaujot atbildības robežas apjomu Latvijas un romu sabiedrībā, kas zināmā stadijā ir ienesis skaidrību romu un Latvijas sabiedrībā. Mediators savā darbā apgūst un integrē zināšanas, tās izmantojot konkrētajā sociālajā gadījumā. Mediatoram ir liela spēja orientēties romu problēmās, klasificēt tās, noteikt problēmu risināšanas soļus un prioritātes. Mediācijas procesā mediators motivē romus sakārtot juridiskus, medicīniskus, sociāla rakstura u.c. jautājumus, ir dzīvais tilts (no šauras sabiedrības uz plašo sabiedrību). Mediācijas darbībā atklājas un izgaismojas romu grūtības, problēmas, traucējošie faktori. Par romu mediatoru var kļūt tikai psiholoģiski spēcīga un harizmātiska personība, kura ciena un mīl romus.

Īpaši uzsvēršu dzīvos tiltus — dzīvās personas projektā «Latvijas romu platforma II: dialogs, līdzdalība un savstarpēja mācīšanās», bez kuru aktīvas līdzdarbošanās, cilvēkmīlestības, audzinošas un izglītojošas nozīmes, stingrām personības psiholoģiskām īpašībām mērķtiecīgas mediācijas gaitas veidošanās starp romiem un vietējo sabiedrību, kā arī pašvaldību un speciālistiem nebūtu iespējama. Šo pārliecību ieguvu, pats aktīvi, brīvprātīgi līdzdarbojoties minētajā projektā. Esmu ieguvis stingru pārliecību, ka romu sabiedrībā dzīvo tiltu ideja ir jāturpina. Katra mediatore kā dzīvais tilts ir autoritāte romu sabiedrībā. Lai pildītu šo pienākumu, mediatores tika speciāli sagatavotas. Katrai no viņām ir personīgā pieredze, izglītība un psiholoģiskā motivācija (dziļa interese palīdzēt tautiešiem), spējas iesaistīt, pārliecināt, uzrunāt, organizēt romu un pašvaldību pārstāvošos pārstāvjus, organizācijas un speciālistus. Projektā «Latvijas romu platforma II: dialogs, līdzdalība un savstarpēja mācīšanās» Latvijas romu mediatores ir: Ināra Kozlovska, kura pārstāvēja Jelgavas romus; Marta Paņko sniedza atbalstu Rīgas romiem; mediatore Agnese Meļķe bija starpnieks Dobeles romiem; Malda Avramenko Ventspilī, bet Vija Korenovska — romu mediatore Valmierā.

Smagā darbā, sadarbojoties ar Valmieras sociālā dienesta sociālajiem darbiniekiem, Vijai daudz izdevies paveikt. Īpaši sociālos jautājumos, kā arī risinot Valmieras romu izglītības problēmas, veicinot nodarbinātību. Mazāka bija vajadzība risināt dzīvokļa grūtības. Valmieras romi atzīmē, ka Vija spējusi izglītības jautājumus pacelt romiem uztveramā un saprotamā veidā. Uzturot dialogu starp romiem un Valmieras pašvaldību, Vijai izdevies atrisināt 27 romu ģimeņu krīzes situācijas. Īpašu uzmanību Vija veltīja saskarsmes kultūras uzlabošanai, kā arī izglītojošai iniciatīvai, iepazīstinot ar romu kultūras un psiholoģiskajām īpatnībām, tā veicinot komunikāciju un sapratni starp romiem un pašvaldības speciālistiem Valmierā.

Novērotas arī tehniskā nodrošinājuma grūtības: trūkst telpu, kur uzņemt romu klientus. Diemžēl mediatoram apgrūtinoši strādāt un plānot mediācijas darbu, koordinēt tikšanās un laikus, saskaņot tos ar attiecīgajiem speciālistiem pašu romu mērķa grupas nepastāvīguma dēļ — pārtrūkst kontakti, indivīdi nomaina telefona numurus un adreses, un tas traucē mediācijas procesa regularitāti un nepārtrauktības nodrošināšanu.

Pēc mediatoru darba novērtēšanas mentoringu un koordinēšanu nodrošināja biedrības «Izglītības iniciatīvu centrs» eksperte Sandra Kraukle. Viņa savā pētījumā sniedza pozitīvu izvērtējumu, un arī paši romi atzinuši, ka romu mediatore Vija, Valmieras pusē uzlabojot, koordinējot, organizējot un risinot, pelnījusi izcilības vērtējumu.

Vija atbalstīja, rekomendēja un ar savu piemēru praktiski parādīja, kā konkrēti risināt kādu romu problēmu. Paši Valmieras romi atzīst, ka ir vajadzīgs kāds, kurš dod norādījumus un palīdz problēmu saprast dziļāk, iesaka, kā to uzsākt risināt. Ir vajadzīgs gudrs un dvēselē bagāts cilvēks, kuram ir saprašana dzīvē. Un Vija ir tieši tas, kas mums vajadzīgs.

Esam dziļi pateicīgi Valmieras pašvaldībai un nozaru speciālistiem par sadarbību un iespēju uzlabot romu dzīvi.

SABIEDRĪBU STARPNIECES — dzīvie tilti (no kreisās): Agnese (Dobele), Ināra (Jelgava), Marta (Rīga), Vija (Valmiera), Malda (Ventspils) 2017. gada septembrī, pēc speciālām apmācībām saņemot darba apliecības — tiesības strādāt par romu mediatoru.

Datums, kurā numurā raksts publicēts avīzē:
1. Jūnijs, 2018

Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv [3].

Roma psiholoģisko un politisko uzskatu pilveidosanās starpvalstu salīdzinājumā

Wed, 31 Jul 2019 07:45:00 +0000

Roma psiholoģisko un politisko uzskatu pilveidosanās starpvalstu salīdzinājumā

Atklājot International Roma Union parlamenta konferenci , viņš iesāka ar vārdiem: „ Man ir sapnis.. " Starptaustiskas Roma Apvienibas prezidents ZORAN DIMOV ( izmantojot amerikāņu civiltiesību aktīvista Martin Luther King Jr., kurā viņš aicināja civiltiesiskās un ekonomiskās tiesības un beigas rasismu ASV). Saistot citātu, un norādot, visiem klātesošajiem konferences pārstaviem - pārstāvet un uzlabot Roma stāvokli katra dalībnieku pārstavetājā valstī... ( Pielikumā manā psiholoģiskā apskata prezentācijā esmu licis paralēles ar melnādainiem un roma(čigānu) pārstāviem, kopīgās līdzības; kas arī cieši saskan ar Mr.Zoran Dimov konferences sākotnējo uzstādījumu)

Starptautiskās Romu Avienība (IRU- International Roma Union) 2019. gada 27. līdz 30. jūnijam organizēja konferenci Skopjē, Maķedonijā Hotel Continental. Bija plašāk jomas konference, es saistu vairāk ar sevi: mana uzstāšanās saistījās par Pasaules roma psihologiskajiem(psiholoģiskās antropoloģijas) jautājumiem: Pasaules Roma Psihologiskie aspekti, kas notika IRUpirmajā zinātniskā simpozijā - "Ģenēze, Valoda, Vēsture un Reliģija" ietvara.

• Svarīgi pieminēt, kad kopš Starptautiskā Romu Savienības( IRU) prezidents Zorans Dimovsoficiali iecēla mani par IRU biedru pārstavot Latvijas valsts Roma.

Nacionalais un Roma etniskais sastavs salidzinajuma divas valstis:

Balkanu Valsts: Ziemel Makedoniešu Republikā Iedzivotāju skaits uz 2017 gadu 2,103,721 Skatits 04/07/2019 https://en.wikipedia.org/wiki/North_Macedonia	Baltijas Valsts: Latvijas Iedzivotaju skaits uz 2018.gada 1,925,800 Skatits 04/07/2019 https://en.wikipedia.org/wiki/Latvia
• Uz 2002.gadu mineta Roma etniska grupa no kopeja nacionala sastava 2.7% Romi: 53 879 (2002 g.) 1. Skatits 04/07/2019 https://lv.wikipedia.org/wiki/%C4%8Cig%C4%81ni Romi: 53,879 - 197,000 (9.56%) 2. Skatits 04/07/2019 https://en.wikipedia.org/wiki/Romani_people	Romi: 6452 (Latvijā ap 0,4 % no kopējā skaitavalstī) Skatits 04/07/2019 https://lv.wikipedia.org/wiki/%C4%8Cig%C4%81ni Romi: 7,193 - 12,500 (0.56%) Skatits 04/07/2019 https://en.wikipedia.org/wiki/Romani_people

Mēs varam redzēt , ka dažādi avoti uzrāda dažādu Roma skaitu. Tomēr Ziemeļmaķedonijā roma skaits būtiski nemainās. Abas valstis ir aptuveni līdzīgas ar kopējo iedzīvotāju skaitu. Šis un citi faktori mani stipri piesaistīja doties uz šo valsti, piemēram, Latvijā un Ziemeļmaķedonijā socioloģiskā skatījumā(demografiskā salīdzinājumā) Roma ir gan ļoti līdzīgi, gan atšķirīgi; dziļa interese bija tuvāk iepazīties un uz vietas valstī dzīvojot vērot roma kultūras nacionālās, psiholoģiskās, sociālās, ekonomiskās uml. faktorus, iepazīties ar romiem, speciālistiem, organizācijām, kuri nepastarpināti strādā ar romiem. Politiski daudz vienkāršāk, jo šajā valstī ir tikai 2 partijas, bet Latvijā partijas jeb potenciāli politiskā griba ir lielāka ( vairāk kā 10 partijas).

Roma pamatā ir Islāma ticīgie tomēr šis apstāklis draudzīgi sadzīvo ar Pareizticības un tradicionālo Kristietību.

Esmu veicis vairākas tikšanās un vizites Skopje jau kopš 2015.gada un iepazinis vairākus roma un organizācijas: SOS Berniem, Bernu darzs „ 8.Aprilis”, Roma Ielas Bernu Dienas centrs, Roma Bernu Resursu centrs ( Toy Library), roma rajona pasvaldibu („vieteju ministriju”),Roma lielāko regionu(vietu) Shuto Orizari,kur koncentrējas roma ap 5000.

Šīs izpētes un ekspedicījas periodā dzīvoju un veicu kvalifikācijas praksi: “SOCIĀLAIS DARBS” (Ziemel Makedonija, Skopje) 2 mēnešu garumā; mani vairāk bagātina un papildina roma psiholoģiskās intereses pētījuma jaunā pieredze. Pēc paša brīvas izvēles un divu valstu organizāciju- studiju prakses kontrakta(līguma) starp Skopje organizācijām un SIA "Latvijas Tālmācības un profesionālās tālākizglītības centrs" , Rigā, es apgūstu bērnu un jauniešu izglītības un sociālās aprūpes praktisko izpratni. Iegūstot Sociālā Audzinātāja kvalifikāciju starptautiska konteksta izpratnē, gan vietējas Latvijas valsts līmeni. Pētījuma saturs tiks publicēts kāda cita publikācijas reizē.

Apmeklēju Skopjē publiskās bibliotēkas un iepazinos ar Ziemelmaķedonijas slavenu roma, zinātnieka, Profesora, Dr. TRAJKO PETROVSKI grāmatām, zinātniskām publikācijām.

Pārstāvot IRU, Ziemelmaķedonijā, Skopje un Āzijas Roma Apvienības Pakistāna biedrības kā roma pētnieks, sociālās un veselības aprūpes speciālists un psihologs, kopš 2019 gada jūlija esmu oficiāli uzņemts un iecelts IRU un Gojra, Pakistānā roma organizacijas par oficiālo pētnieku, psihologu sociālās un veselības aprūpes speciālistu.

Es biju vienīgais no Baltijas Valstīm. Bija roma no Zviedrijas, Norvēģijas, Vācijas, ASV, Beļģijas, Apvienotās Karlistes, Indijas, Pakistānas, Krievijas uc.

IRU Oficiala majas lapa:https://www.romatimes.news/index.php/en/ngo-sector/iru/3912-iru-at-its-session-brought-package-decisions-for-the-better-tomorrow-of-the-roma-nation-in-the-world

• kopā ar Roma Lingvistu, kurš dzīvo un strādā Rumānijā,

Dr. YUSUKE SUMI, Japānas Kultūras Centra direktoru, Bukarestā

Roma Skaistuma konkurss, kura piedalās dažādu valstu roma jaunietes -Serbija, Albānija, Ziemeļmaķedonijas u.c.. Uzvarēja Albāņu jauniete. Pasākumu organizējas Mr. Zoran Dimov, Ziemeļmaķedoniešu roma etnologs Daniels Petrovski, Krievijas, Doņeckas Roma kultūras vadītāja Jeļena Lazarenko.

Esmu pie galvena galda, kurā uzstājas Imer Kajtazi par Roma reliģiju(Beļģija), Daniels Petrovski ( Roma Etnoloģija, Skopje); Verandra Rishi ( Roma izcelsme no Indijas, Indijas pasrtāvis ) u.c.

Andris Tertats

Tue, 30 Jul 2019 23:07:00 +0000

Roma People peculiarities of Ritualized similarity:

Sun, 28 Jul 2019 23:25:00 +0000

Mental and Biodynamic, Expression of the continent's Roma People, peculiarities of ritualized similarity:

•Physical features (skin color, genetic dominance)

•Anthropometric features of anatomical(too much or insufficiently developed)

•Psychodynamic traits of cultures (individual or group)

• Social and psychological traits (emotion, religion or sex, freedom of life)

•Micro sociological and interpersonal (formalism or traditional Roma familiarity)

• Roma similarities between different countries as own culture of ethnic minorities (the influence of majority in the local state is less or more)

•The status similarity in Roma of the national state as Roma minorities (support or defense)

Andris Tertats.First Scientific Symposium - Topic: "Genesis, Language, History and Religion